sestdiena, 2010. gada 20. novembris

stradivārius.
















Cik patīkami ir klausīties http://stereomood.com/mood/beautiful
, lēnām malkot kafiju, jau aukstu, bet tomēr garšīgu, aizdedzināt svecītes , tepat uz datorgalda, vērot kā ēnu spēles maina pasauli... un kā mainies tu pati.
iebļauties iekšēji [STOP], vai [PAUSE] un pavērot kā pasaule mainās tev apkārt, principā nav nekā interesantāka kā te un tagad, tā ir viss skaistākā filma un stāsts, mirklis taču ir mūžība!

Mēs jau paši pārvaldam laiku un telpu, kurā dzīvojam, nav jēgas kā muļkiem pukoties, ka nespējam pārvērst šo mirkli mūžībā, spējam, bet pārak par to daudz domājam..

Laiks jau ir cilvēku radīts, bet ja mēs to esam radījuši, tad arī varam darīt,ko vēlamies, stiept, staipī, kā arī locīt...
pavadīt visu mūžu bērnībā un jaunību jau vecumdienās, par to gan reizēm aizmirstam...

***
mmm, kā siltu šokolādi laizīt no lūpām, tā ir domāt par sev mīļo, tik palielinot to skaitlī, ko nemāku nosaukt..

pasmaidīt? droši!


savā ziņā jūtos tā it kā ietu pa pasauli ar milzīgu ledeni rokās un līksmi to laizītu, tad priekšā peļķe, tad kāds to atņem, tad pasaule kļūst pelēka un cilvēki asi, bet ledene tik un tā ir koša un salda, galvenais neaizmirst par to :)


trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Kādos mezglos, jūs, cilvēki, esat sapinušies!


Paskatoties, liekas, ka vienīgais, ko var redzēt ir trauku šķindoņa
Jums, mākslinieku suga
Nedaudz sakratot lauskas durās visās malās..


***

Skumjas ir brīvas.

Dusmās cilvēks ir sasaistīts. Neiecietība ir rūgta, ir labi, kad tu vari noskatīties pasaulē ar skumjām. Skumjas ir brīvas, un tām ir putnu brīvie spārni. Tāpēc, kad man ir skumji, es skatos uz cilvēkiem no augšas. Nožēla velk atpakaļ pie zemes. Augstprātība gaida, lai kāds tevī skatās. Vai skumjas drīkst uz visu skatīties no augšas?

Skumjas ir dvēseles krēslas stunda. Kad saule nogājusi un zvaigznes vēl nav ausušas. (Neiededz gaismu istabā!)

Rūtīs zila krēsla. Sniegs uz namu jumtiem arvien zilāks. Un skumjas ir kā vārnas zilos, piesnigušos kokos. (Neiededz gaismu istabā!)
Pārpildītā zeme, cik tu esi neatraisīta un nebrīva! Kādos mezglos, jūs, cilvēki, esat sapinušies! Cits cita diegos. Neatšķetināmi. Juceklīgi.
Es skumjās esmu brīvāks par jums. Es laižos, kur gribu. (Neiededz gaismu istabā!)
Vai jums kādreiz ir bijis laiks būt skumjiem? Vai jūs esat varējuši atļauties sev neiedegt gaismu istabā?

/I.Ziedonis/

***


reizēm viss liekas nepareizi, cilvēki uz ielas, laiks, sajūtas, it kā Tev atvērtos acis un to ieraudzītu to, kas varētu būt citādāk.
Sāpes, gan ir viena laba lieta, ne? Uzreiz visi kļūst par draugiem.
bet es neesmu upe, kur veldzēties, manis pašas ūdeņi nav tie dzidrākie...

___________________________________________________
kādu brītiņu aizvēršu durvis.
___________________________________________________

Cik daudz emocijas no cilvēkiem mūsdienās ir tiešām no viņiem pašiem
reizēm liekas, ka mute pati vemj ārā sabiedrībā radītus mēslus
pieskāriens nemelo,tas spēj liekuļot, bet nekad nemelo.
ja Tu pieskaries pareizi, tur nesaskarās ķermeņi, bet gan kas vairāk..


sestdiena, 2010. gada 6. novembris

..

mēs esam stulbas kurpju kastes...
nu tās pašas,kurās dzīvojam,
kas tie par veidojumiem?
kas tās par dīvainajām ielām aiz loga?
kurnu datori, telefoni, skeneri, faksi, ipodi un pārējie i...
bezjēdzīgi, kas tas ir?
kas tas par ķermeni, kurš ierobežo? sienas?
tur ir loģika?
es maz esmu cilvēks?
kāpēc man tas liekas neloģiski?
kādi griesti, ja tur ir debesis?




Novembris vienmēr sāp.


Kāpēc?

Kā hroniska slimība. Nē, neviens nekļūst mazāk laimīgs, vienkārši, vienmēr liekas, ka daba skrāpē pret tāfeli ar saviem nagiem un bungādiņām plīstot krīt koku lapas.
Man patīk rudens lapas, man patīk, ka laternu gaisma tajās atspīd, kad naktī ej uz mājām,bet kāpēc kāda cikla beigām jābūt tik sāpīgām?
Mēs baidāmies pazust gaidāmajā aukstumā?


Baidos, ka viss reiz beigsies?


Kāpēc man ir jāgrib vēl? Kāpēc cilvēkiem nekad nav labi?

sajutos slima.

***

ja būtu kaķis, es viņu glaudītu.