svētdiena, 2010. gada 5. decembris

***

..un, ko darīt, ja kunģis man ir par mazu?
/lentenis/


es gribu ārā!

kauli.


kauli lūzt,skrāpē, niez un sāp



Ieelpo mazos zvārgulīšus,ko tev sūtu
Es skatos debesīs, kā pacel tos jūtu
Tad noliegsi galvu uz pēdējo skūpstu
Līdz brīdim, kad vairs nebūs siltu lūpu

Ieraugi kaislību, ko pa pastu tev ik vakaru sūtu
Satver pirkstu galu .lai nejūtu vairs klints malu
Es esmu Tava,maza zvārgulīšu skaņa

Noglaud matus, lai nepazaudētu citu acu skatus
Manis vairs nav
Starp klintīm atbalss: nav,nebūs,nav..


Ieelpo mazos zvārgulīšus,ko tev sūtu
es zinu, es prom būdama jūtu
Ik vakaru tu savas krustotās rokas saspied
Un aklu skatu debesīs kauc: "Dievs, atdod!"
Lai cik sāpīgi būtu
Lūk,še, mazos zvārgulīšus sūtu
Ievēro, viņu tik daudz, cik reiz bij man jūtu..


es gribu savu sauli sev līdzās,bet kādēļ ir jāspārdās, jākārpās,..


brīžiem man liekas, ka iekost kaulā otram nav vairs šķērslis, drīz, skatoties uz otru virmo vārds-drīz.

un beigu beigās, es neesmu cilvēks, kurš vadās pēc tā, kad man būs labāk (izņemot pašas primārākās vajadzības),man svarīgāks esi Tu, pat, ja no malas liekas, ka rīkojos netaisnīgi pret sevi, vismaz kā tam vajadzētu būt..
***


no debesīm krīt sadrupis krīts.