mirkļa surdo-emocijas

Manās rokās paliek mati.
Šūnas mirst, brālīt.

Krūtis grib šauties debesīs, mugurkauls smilkst
un pa vidu tam es līgojos muļķīgas latviešu mūzikas pavadījumā
Nezinu, kurš mani šeit nometa un ar kādu mērķi
Bet manās rokās paliek mati...
Reizēm pat viņi grib aizbēgt

***

... un tad aiz apvāršņa parādījās trīs kustīgi akmeņi.
Ziloņi piecstāvu mājas augstumā, lēnām nāca mūsu virzienā..
Gluži kā kalni,kas gadu tūkstošiem aug, atstājot aiz sevis mazus krāterus, kur kādreiz varbūt bērni plunčāsies pēc lietus, kā Dieva dotā baseinā.

Vienā ritmā ievibrējot katru spalviņu uz mūsu, nu jau drebošajām rokām..
Klusā dimdoņa, putekļi, elpa, absurdā paralīze
Un šeit mēs stāvēsim.
Iespējams gadiem.

***

Sals sākās no pirkstu gala, kas uzdrošinājās pieskarties
Kā neredzami dzelzs šķembu putekļi, kas plūst pa falangām, kamēr nonāk līdz plaukstai, kas sažņaudzas dūrē..
tajā pašā vietā, kur pirksti jau ir nejūtīgi.
Mazohistisks prieks par neizbēgamo procesu...
Vēl tikai pērlītes acu vietā.
Monuments.

ardievu *

Pēdējais vārds kā ādamābols smags
Es biju tava asins
Tu negribēji pukstus
tik savus

Piedod, ka nebiju klāt
Dzimtas sāpes manī tā vairs nesāp

Lielie, strupie mākslinieka pirksti
varbūt tagad klusumā
pēdējoreiz noglāsta galvu.

Es nezinu tevi,
un tu negribēji iepazīt
Bet biji mana asins
daļa šodien aizrit

Es ceru, ka reiz liku tev smaidīt
ne tikai pastaro dienu gaidīt..

Uz manām ilgām tiek uzbērtas smiltis
Nu, tu vari lidot

Šodien atdzimst sapņu tilti
Nu kājas ir vieglas
Un skaidrība atmirdz
Viss ir piedošanā.....


*vectēv.

piles

Mūsu  ķermeņi brūk zem galvas, destruktīvie domu graudi ārda šūnas.

*

Es esmu auksta sviedru lāse uz tavas pieres

kas lēnām dvesē.

*

No pirkstu galiem tek sniegpulksteņu ekstrakts

mēs iezīmējam viens otru.

*

Viss ir absolūti absurds un bezjēdzīgs,

tas ir cilvēka galvenais uzdevums

izvēlēties

kam piešķirt jēgu.

*

Aklais neredz lūpukrāsas spilgtumu

tikai ķēpīgu masku, kas liedz

skābeklim un citām lūpām

aizskart patiesību.

*

par mums-ticīgajiem

miljoniem roku tiecas pret debesīm

vientuļā Dieva meklējumos

ceļi sadzinušies trūdu zemē

lai nenokļūtu viltotajā ellē

ne jau reliģija piešķir jēgu Tavai dzīvei, bet gan Tu reliģijai...

mangaļu ūdens nav labāks vai sliktāks par citiem, jo viss ūdens veldzē, ja esi izslāpis...