PATH.

Liekas, ka elpoju stikla lauskas.

kaut kas nav, vai es patiesi esmu aizgājusi pa nepareizu ceļu? Jau?

Es nesaprotu.

Ir dienas, kad liekas, -ik soli Tev saule skūpsta pēdas, lai cik tumša būtu diena.

Un nedomājiet, siltums manī vienmēr būs un nelaimīga es ne būt neesmu.

Ik katrs mēs izskrienam dzīvē jau ar iepriekš iedotu ceļu, no kura takas ved vairāk ka domājams, kam līdzīgu blakus ir daudz.. Bet ir tas viens, tas uz kura sirds saaug ar apkārtējo, kur nevajag karti,lai ietu, jo,kad esi uz tā... tu zini visu.

Es apzinos sevi un zemi, es apzinos to, ko iespējams spētu.. un svarīgi ir tas,kurp eju.

Es zinu un redzu daudz labu ceļu, brīnišķīgu un skaistu, bet es nesperu soli.
Stāvu nobijusies un apjukusi, stāvu..

Šeit ir labi, te putni čivina un vēl saule uz pakauša spīd... Bet tā nevar mūžīgi.
Palīdzi?

***

iz Valentīndienas.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu.

***

Un, ko TU domā par savu ceļu, par ceļu kā tādu, ko TU domā par mīlestības cenu un ŠO dienu??

Neesi kautrīgs, pasaki savas domas!

Kādos mezglos, jūs, cilvēki, esat sapinušies!

Paskatoties, liekas, ka vienīgais, ko var redzēt ir trauku šķindoņa

Jums, mākslinieku suga

Nedaudz sakratot lauskas durās visās malās..

***

Skumjas ir brīvas.

Dusmās cilvēks ir sasaistīts. Neiecietība ir rūgta, ir labi, kad tu vari noskatīties pasaulē ar skumjām. Skumjas ir brīvas, un tām ir putnu brīvie spārni. Tāpēc, kad man ir skumji, es skatos uz cilvēkiem no augšas. Nožēla velk atpakaļ pie zemes. Augstprātība gaida, lai kāds tevī skatās. Vai skumjas drīkst uz visu skatīties no augšas?

Skumjas ir dvēseles krēslas stunda. Kad saule nogājusi un zvaigznes vēl nav ausušas. (Neiededz gaismu istabā!)

Rūtīs zila krēsla. Sniegs uz namu jumtiem arvien zilāks. Un skumjas ir kā vārnas zilos, piesnigušos kokos. (Neiededz gaismu istabā!)
Pārpildītā zeme, cik tu esi neatraisīta un nebrīva! Kādos mezglos, jūs, cilvēki, esat sapinušies! Cits cita diegos. Neatšķetināmi. Juceklīgi.
Es skumjās esmu brīvāks par jums. Es laižos, kur gribu. (Neiededz gaismu istabā!)
Vai jums kādreiz ir bijis laiks būt skumjiem? Vai jūs esat varējuši atļauties sev neiedegt gaismu istabā?

/I.Ziedonis/

***

reizēm viss liekas nepareizi, cilvēki uz ielas, laiks, sajūtas, it kā Tev atvērtos acis un to ieraudzītu to, kas varētu būt citādāk.

Sāpes, gan ir viena laba lieta, ne? Uzreiz visi kļūst par draugiem.

bet es neesmu upe, kur veldzēties, manis pašas ūdeņi nav tie dzidrākie...

___________________________________________________
kādu brītiņu aizvēršu durvis.

___________________________________________________

Cik daudz emocijas no cilvēkiem mūsdienās ir tiešām no viņiem pašiem

reizēm liekas, ka mute pati vemj ārā sabiedrībā radītus mēslus

pieskāriens nemelo,tas spēj liekuļot, bet nekad nemelo.

ja Tu pieskaries pareizi, tur nesaskarās ķermeņi, bet gan kas vairāk..