Kad nogurstam, mums uzbrūk iedomas, kuras jau sen bijām pārvarējuši.

mani pirkstgali iesprūda, kaut puse tautas tos grūda

aizkrita elpa aiz smakas trūda

kur es kļuvusi tik kūtra?

kāda starpība, pirkstgali šeit, vai aiz stūra..

raujiet, plēšiet, grābjiet, triciet ar ķieģeli, gar seju brauciet, sliktus vārdus manā priekšā kauciet..

es pirkstgalus, kaut dziļāk grūdīšu un jūsu priekšā sprūdīšu..

man vienalga, kustība traucēta un gaļa jums atvesta, es neesmu tik saplēsta, lai gan visu mūžu esmu atplēsta..

kairināju jūsu nervus

iebāzu jūsu rīklēs ,savas apziņas matus

un darīšu to atkal

reiz soli speršu, un aizas savā priekšā ciet vēršu

pa ceļam jūs trieksieties un apjukumā smiesities

izjutīsies jūs badu, nebūs vairs trekno gadu..

nekad neesat sapratuši, ko es jums saku..
jā, tas mani padara traku..
aizver vienreiz to pretīgi sarkano jaku un aived manu prātu uz aku
es piespraudīšu veco tautas saktu un lekšu, tādā veidā jūsu tukšumus segšu...



***

Atnāciet ar mani pastaigā, paņemsim sveci rokās un mēģināsim liesmu noturēt visu vakaru.. kā dzīves laikā dzīvību, ja svece nodzisīs, mūsos kas tajā vakarā nomirs un mēs dzimsim no jauna.

***

Atraksti, ko Tu domā.. Es vēlos Tevi saprast!

Gaiss.

Būrī tup putns ar sārtu spalvu uz galvas,

kas reiz dižens un cēls bija,

bet tagad pazemots lūkojas ārā,

jo zaudējis visdārkāko,

visskaistāko,

viscēlāko – brīvību.

Viņš atceras ,

ka kādreiz pār pļavām, mežiem un upēm laidies,

ka izjutis brīvības garšu un dzirdējis vēja dziesmas,

kas dziedāja putnam par prieku,

kas deva iedvesmu dzīvot,

bet tagad putns būrī tup un atceras atmiņas zaudētās.

Putns paskatās vēl reiz uz mežu,

Kurš reiz bija viņa mājas.

Viņš pēdējo reizi iekliedzas un aizmieg

un tagad viņa dvēsele ir brīva.

Putns lido uz debesīm,

kur viņu gaida brīvība atņemtā.

/nezinu autoru/

Es esmu laimīga. Beidzot, eksāmeni beigušies, viss nolikts,salikts, sakārtots..

Vēl priekšā tik izlaidums, heh...

Būšu dāma, zolīdā izlaiduma kleitā uz papēžiem, kas klumburē pakaļ atestātam...:D

(p.s 11.jūnijā, Rīgas Hanzas vsk, Hallē, plk. 16.00, ja nu kāds vēlas palūkoties uz Laimu smukā kleitā ar kosmētiku :D)

Visā visumā, oficiāli paziņoju:

Es beidzot esmu gatava atgriezties pasākumu virpulī!

Vairs nekādas sapīkušas sejas grimases un grāmatu kalni zem kuriem slīkt un smakt, es elpoju gaisu un esmu brīva un atvēŗta visam!!!

Šī vasara mums ir jāpadara par īpašu!