Kādos mezglos, jūs, cilvēki, esat sapinušies!

Paskatoties, liekas, ka vienīgais, ko var redzēt ir trauku šķindoņa

Jums, mākslinieku suga

Nedaudz sakratot lauskas durās visās malās..

***

Skumjas ir brīvas.

Dusmās cilvēks ir sasaistīts. Neiecietība ir rūgta, ir labi, kad tu vari noskatīties pasaulē ar skumjām. Skumjas ir brīvas, un tām ir putnu brīvie spārni. Tāpēc, kad man ir skumji, es skatos uz cilvēkiem no augšas. Nožēla velk atpakaļ pie zemes. Augstprātība gaida, lai kāds tevī skatās. Vai skumjas drīkst uz visu skatīties no augšas?

Skumjas ir dvēseles krēslas stunda. Kad saule nogājusi un zvaigznes vēl nav ausušas. (Neiededz gaismu istabā!)

Rūtīs zila krēsla. Sniegs uz namu jumtiem arvien zilāks. Un skumjas ir kā vārnas zilos, piesnigušos kokos. (Neiededz gaismu istabā!)
Pārpildītā zeme, cik tu esi neatraisīta un nebrīva! Kādos mezglos, jūs, cilvēki, esat sapinušies! Cits cita diegos. Neatšķetināmi. Juceklīgi.
Es skumjās esmu brīvāks par jums. Es laižos, kur gribu. (Neiededz gaismu istabā!)
Vai jums kādreiz ir bijis laiks būt skumjiem? Vai jūs esat varējuši atļauties sev neiedegt gaismu istabā?

/I.Ziedonis/

***

reizēm viss liekas nepareizi, cilvēki uz ielas, laiks, sajūtas, it kā Tev atvērtos acis un to ieraudzītu to, kas varētu būt citādāk.

Sāpes, gan ir viena laba lieta, ne? Uzreiz visi kļūst par draugiem.

bet es neesmu upe, kur veldzēties, manis pašas ūdeņi nav tie dzidrākie...

___________________________________________________
kādu brītiņu aizvēršu durvis.

___________________________________________________

Cik daudz emocijas no cilvēkiem mūsdienās ir tiešām no viņiem pašiem

reizēm liekas, ka mute pati vemj ārā sabiedrībā radītus mēslus

pieskāriens nemelo,tas spēj liekuļot, bet nekad nemelo.

ja Tu pieskaries pareizi, tur nesaskarās ķermeņi, bet gan kas vairāk..

Kad nogurstam, mums uzbrūk iedomas, kuras jau sen bijām pārvarējuši.

mani pirkstgali iesprūda, kaut puse tautas tos grūda

aizkrita elpa aiz smakas trūda

kur es kļuvusi tik kūtra?

kāda starpība, pirkstgali šeit, vai aiz stūra..

raujiet, plēšiet, grābjiet, triciet ar ķieģeli, gar seju brauciet, sliktus vārdus manā priekšā kauciet..

es pirkstgalus, kaut dziļāk grūdīšu un jūsu priekšā sprūdīšu..

man vienalga, kustība traucēta un gaļa jums atvesta, es neesmu tik saplēsta, lai gan visu mūžu esmu atplēsta..

kairināju jūsu nervus

iebāzu jūsu rīklēs ,savas apziņas matus

un darīšu to atkal

reiz soli speršu, un aizas savā priekšā ciet vēršu

pa ceļam jūs trieksieties un apjukumā smiesities

izjutīsies jūs badu, nebūs vairs trekno gadu..

nekad neesat sapratuši, ko es jums saku..
jā, tas mani padara traku..
aizver vienreiz to pretīgi sarkano jaku un aived manu prātu uz aku
es piespraudīšu veco tautas saktu un lekšu, tādā veidā jūsu tukšumus segšu...



***

Atnāciet ar mani pastaigā, paņemsim sveci rokās un mēģināsim liesmu noturēt visu vakaru.. kā dzīves laikā dzīvību, ja svece nodzisīs, mūsos kas tajā vakarā nomirs un mēs dzimsim no jauna.

***

Atraksti, ko Tu domā.. Es vēlos Tevi saprast!

Ubagošana

Vakar ar draudzeni sēdēju Mc. Donaldā un pie mums pienāca kurlmēms puisis ar lapiņu, kur bija paskaidrots viņa statuss un tas, ka , lai mēs viņam noziedojam tik daudz naudas cik ļauj mūsu sirdsapsziņa un par to mums viņš iedos lapiņu ar zīmju valodas ābeci.

Izvilku no maka gandrīz pirmo, kas pagadās, tāpat arī draudzene un viņš pateikdamies un atstādams lapiņas devās tālak.

Pectam gan bij dīvaina sajūta, jo lapiņa ,ko viņš deva bija latviski, bez krievu tulkojuma un bija skaidri redzams, ka viņš zin mūsu tautību.. Sadzirdēja? Ha.

Protams, to var izskaidrot visādi, bet palika tik pretīgi iedomājoties, ka kāds ubago naudu izliekoties par kurlmēmu, pretīgi!

Vienalga iedoto naudu nenožēloju, tagad varēšu šo to pateikt zīmju valodā, ko jau sen esmu vēlējusies izdarīt...

Sasodītais izmisums, ka tagad valda uz Rīgas ielām, ne jau skaļi un izteikti, bet nāvīgi klusi.

Protams ir jau bijuši gadi, kad cilvēkiem nav ko ēst, bet vai vēderu kurkstoņu vajadzētu dzirdēt uz Rīgas un latvijas ielām. Sāk skanēt Pink dziemsma Dear Mr. President, bet diemžēl mūsu Valdiņam tur teikšanas nav..

Citi pieņemas svarā, kamēr citi nevar aizmigt ar tukšiem vēderiem... Tagad jau normāli.

Laikam jau vienmēr bijis normāli, bet šķiet tagad "Viss normālāk", jā.

Esmu laimīga, ka varu novērtēt savu jumtu virs galvas, vismaz reizēm!