ziniet pēdājā laikā liekas, ka esmu veļasmašīnā, tevi griež un griež, galva reibst, tik daudz jaunu cilvēku un tie krīt caur sietu, pievienojas arī vecie un tu lēnām jūti, ka esi nokļuvis pavisam citā veļas grozā.
it kā es būtu smilsugraudiņš smilškastē un kāds ar pirkstiem lēni braukātu tur ,kur apmēram atrodos.
jauna ēra, jauna ēra, hah, jā- sāk skanēt galvā.
bet cik tas ir labi?
***
šobrīd lietus sasodīti neganti sitās pret manu veco,iedragāto padomju logu. (jā ,tādi vēl pastāv :D)
mati slapji,kajas aukstas un es pat vēl neesmu bijusi ārā.
sēzu uz dienišķajām ,nu jau cik tipiski, antibiotikām, manai imūnsistēmai ir beztermiņa atvaļinājums..
BET..
ko nu tik negatīvi.
ja ticam meterologiem ūdens no debesīm tecēs vēl kādu laiku un ziniet, ko tas nozīmē?
uh, kā basām kājām gribētos paskraidīt un parādīt mēli tiem ,kas slēpjas zem lietussargiem kā savas dzīvības turekļiem.
Vienmēr atcerēšos kā ar Aiju dejojām pamatīgas lietusgāzes laikā pie "Nekādu problēmu",kad uzstājās grupa Ēnas
tāpēc padod ziņu,ja lietainā dienā neviens ar tevi nevēlas iet ārā, izbaudīsim to, no kā citi baidās :)
:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru