Give & Get Workshop Festival..sajūtas

Sajūtas kāpj pa muti laukā, es nespēju klusēt ...

Tātad viss sākās 25.jūlijā, kad es, Ingus,Māris un Daiga kā arī citi brīvprātīgie iekāpām busiņā, kuru vadīja lieliskais Enriko, lai sāktu Give & Get kārtošanas darbus..
Mēs uz vietas bijām maz, mazāk kā domājām, ka būsim, tomēr savā organiskajā čaklumā izdarījām visu un vēl vairāk :) visas iespējams fiziski grūtās aktivitātes tika paveiktas ar smiekliem un fantastisku pozitīvismu, neviens netika spiests vai apgrūtināts, mēs visu darījām ar aizrautību un, kad nonācām bezdarbībā meklējām nākamo darbiņu. Mērķis attaisno līdzekļus :)

Vakari ar ģitāras skaņām, ugunskurā vārītais ēdiens, smiekli, lieliskie cilvēki, sķūnisms *, fantastiskā daba, lietus,atvēsinošais dīķis, emocijas.. protams, bija gan kāpumi, gan kritumi, bet arī tas bija skaisti :)

Un viss beidzot pats festivāls, festivāla rītu sagaidīju šķūnī, jo telts bij pārāk slapja ,lai gulētu,...ar saviem šķūņa biedriem bijām saritinājušies lielā kamolā un pat pagulējuši peļu pīkstienu un smieklu pavadībā.
Dubļi, satraukums... pāris lietas nenotika kā vajag un likās, vairs nav spēka nekam..bija neliels izsmēlums, bet tik daudz vēl priekšā... un pa lietu un dubļiem sākās pēdējie darbiņi.
un tad tas notika: Festivāls piedzima :)

Cilvēki,cilvēki,cilvēki... smaidi, rosība.. pie ieejas tie tika sagaidīti ar džambas skaņām, un arī atnāca mūsu alga..
Festivāls izdevās,vēljoprojām jūtos tik laimīgi pacilāta, ka tur piedalījos, biju daļa no tā visa, daļa no radīšanas..
Festivāla kulminācija pēdējajā dienā likās mūs visus paceļam spārnos, augstāk kā vēl nekad... un sirdī mājo pateicība visiem, visiem, kas pasmaidīja, kas palīdzēja, Agnesei,Enriko, arī Robim, maniem šņūņa biedriem, nekad neaizmirsīšu kā mēs četratā dzīvojām teltī..

Tā bohēma, miers, harmonija, radošums, tas bija tas ko tik sen biju vēlējusies, kā arī pats galvenais, mīļie... tas ir tikai sākums :)

ir tik daudz ko teikt, bet vārdi ierobežo, toties tas paliks mūsos..

Mēs tiešām visi sadevāmies rokās un radījām ko patiesi skaistu un patiesu :)


*šķūnisms radās starp četriem tā radītājiem Laimu, Ingusu, Daigu un Māri, tā ir atsevišķa reliģija par ko cits stāsts :D


dažas bildes ,ko atradu savā fočikā no sagatavošanas darbiem, draugos gan ielikšu daudz lielāku izvēli :)

nekas-samierinies

/nedaudz izklaidējos ar foto programmām, bet tieši tā es šobrīd jūtos/

bezgalīgs jūtu aptumsums, es neesmu es un gribu mājās.
tā sasodītā pareizības sajūta zūd, to iemaina liela daļa tukšuma.
/skumjas/tās kāpj pa barības vadu līdz mutei un tup tur līdz tiek izvemtas.
es nerunāju par tām skumjām, kas rodas, kad nomirs mājdzīvnieks, lai gan pieņemu, ka nekāda dzīļā skumja klasifikācija nav. Esmu laimīgs cilvēks, es priecājos, bet šīs skumjas ir kā daļa manis pēdējās nedēļās, kā tāda maza glazūriņa, gandrīz nemanāma...

piedodiet par maniem skarbajiem izteiksmes līdzekļiem, varbūt vēlies iedzert tēju? vai pastaigāt pa brasas tumšajām ieliņām?
Es gribu būt spontānāka.

ā, un piedodiet, ka nelēkāju kopā ar rozā trusīšiem, bet tās pašas skumjas, tā nav negatīva emocija, vismaz ir salīdzinoši radošāka kā visas pārējās, destruktīvās emocijas ar negatīvu piesitienu.

Lai cik nenobrieduši vai arī banāli tas liktos, es nesaprotu, kas es esmu. Jā, bezgalīga apziņa, meklējumi, mācīšanās, izklaide, prieks,spēle,bet nu sajūta tāda, ka šķiet, es, kā būdama jauka spēles bumbiņa esmu nedaudz noklīdusi. Šļakatu šļakatām varbūt iekritusi upē, nezinu.
Man jāiemācās spēlēties no sākuma... šis ir lielisks spēļu laukums..
negribas vairs sarežģīt, vēlme pļavas vidū vienkārši gulēt..
un kāds kurš gatavs ar mani skriet,smiet,un visas pārējās jaukās atskaņas.
man patīk ko Imants Daksis @DADcafe teica "Visi cilvēki ir absolūti vientuļi, bet tā kā visi ir vientuļi, sanāk, ka beigu beigās tāds nav neviens"
Ziniet, par ko es te laikam visu laiku maļos ir BRĪVĪBA, brīvība no sevis, un galvenais-brīvība līdzcilvēkos. Vairs gandrīz neredzu sevi savu draugu acīs.
un beigu beigās, kas tad es īsti esmu?
Te, būdama kā Laima?
Kādam meita,meitene,draudzene,pircēja, pārdevēja,dīvaine,romantiķe, kas?

Kāpēc cilvēks ir tik stūrgalvīgs un nespēj dzīvot bez kaut kādiem tukšiem spriedumiem?

p.s Tu, lasītāj, esi ļoti kluss. es tiešām priecātos, ja kādreiz izdzirdētu tevi un saprastu vai mana NekadNekurZeme ir patīkama arī citiem :)

zdarov!

Šķiet pāris gadsimti pagājuši kopš pēdējoreiz šeit iemetu kādu vārdu, tad nu pazemīgi un nedaudz kautrīgi māju savu roku atkalredzēšanās sveicienā: "Sveiki!"
laika nav, veči!
te būs no visa pa bišķiņam


Lai kā būtu vai nebūtu, cilvēki ir muļķīgi kā ieplīsis gumijnieks.
viņi turēsies pat pie sapuvuša kartupeļa, ja tas būs viņu mīļākais kartupelis..

neļauj sev spert soli uz priekšu, neļauj to apkārtējiem, un beigu beigās tas rada tikpat lielas sāpes it kā kāds iekšā lēni mirtu.

Pliks spīts atstāj emocionālas asiņu peļķes uz ceļiem un sirdī! BEIDZIET!

upi neapstādināsiet

***
Es biju zvejnieka dēls , tu meitene tirgū, kluss gaidītājs.

Gribētos iekāpt laivā, lai to uz priekšu dzen piesietas nāru bizes.

Lai atlido putns ar milzīgiem spārniem, klauvējot ar knābi gar loga rūti un aizvestu mani... uz tā spārniem dusēt.

Lai runājošu vilku bari mani ieskauj, lai uz to mugurām pasauli varētu glābt .

Lai loks ar bultām vienmēr uz pleca, kā Robins Huds, es naktīs šautu par taisnību un lustētu ar mūku.

Ar saindētiem āboliem mest pa piparkūku namiņu.

Būt par vienu no mustangiem un pretoties cilvēkam.

/kkad bij uznācis mans slimais, sapņainais romantisms :D/
***
un bik par smadzenēm :D
cilvēks ir viena ellīgi interesanta būtne, bet lai kādas būtu mūsu funkcijas un talanti, mēs to visu spējam kontrolēt. Jautājums, kurai smadzeņu pusei pakļauties un kā ieturēt līdzsvaru mūsu, tik ļoti racionālajā un "pareizajā" pasaulē..

Kā man patīk šī bilde ar labo un kreiso smadzeņu puslodi.
Praktiski izsaka visu.

LEFT BRAIN FUNCTIONS uses logic detail oriented facts rule words and language present and past math and science can comprehend knowing acknowledges order/pattern perception knows object name reality based forms strategies practical safe

RIGHT BRAIN FUNCTIONS uses feeling "big picture" oriented imagination rules symbols and images present and future philosophy & religion can "get it" (i.e. meaning) believes appreciates spatial perception knows object function fantasy based presents possibilities impetuous risk taking

The War of the Brains

The two brains not only see the world in vastly different ways but, in our current society, the left side just "doesn't get" what the right side is all about. It tends to dismiss anything significant coming into consciousness from its "flaky" cranial twin. Sometimes two sides can actually disagree, resulting in our perception of emotional turmoil from the expressive protests of right brain.

Our conscious mind can only focus on data from one brain at a time. We can switch from one side to the other very quickly (with our corpus collosum intact) but that's not always the most efficient way to act and eventually ultimate authority to enter consciousness is delegated to one brain or the other. In our modern world, this battle is almost always won by the left brain.

It appears that most people will never reach their maximum potential because of compromises that have been made between these two governing bodies. Sometimes skills which the right brain can perform better are routinely handled, with less skill, by the left brain. Ideally, both brains work together in people with optimum mental ability. This coordinating ability may be the key to superior intellectual abilities. In most people, however, the left brain takes control, choosing logic, reasoning and details over imagination, holistic thinking and artistic talent.

Methods have been devised to "shut off" the left brain, allowing the right side to have its say. Creative writing courses often use this method to combat "writer's block." The logical left side is easily bored by lack of input and tends to "doze off" during such activities as meditation (repeating a mantra or word over and over) or in sensory deprivation environments. The right brain is then able to "sneak" into our consciousness, filling our minds with emotional and visual vignettes and freely associated images. All too quickly, though, the left brain will assert itself and dispense with these irrational images, asserting its Spock-like logical dominance and the right brain will have to be content to find expression in dreams.

p.s piedodiet, ka angliski...

svabada.

es nespēju sevi nodefinēt
skapis pilns nevilktu drēbju
ne cilvēks, ne marsa būtne
sūtne?
nē.
absolūta prombūtne.
nespēju sagaidīt, kad tu atgriezīsies!

atkarība.

it kā milzīgi viļņi jūrā, bet bez vēja.

Kā man patīk tā kaislību garša, kas parādās gaisā, tas spēks, kas viņā plosās.
tā sajūta, ka pat viņa spēj nogalināt, tā valdzina.

ko gan izsaka vārds- kaisle, tas varbūt kaut kas viss dziļāk primitīvais, kā arī dvēseles augstākais dzinulis.


fiziskā un garīgā plāna apvienojums.
es negribu runāt par to kā kaut ko pārejošu, jo mirklis tomēr ir mūžīgs.

tās pamatā ir gandrīz viss, kas mums apkārt, māksla, zinātne..paši mēs.


es pilnīgi jūtu kā manī virmo šīs divas dabas, uz pasauli raudzīties caur kaislību un spontanitāti, pilnīgu jūtu prizmu.
un miers, absolūta harmonijas, klusums, plūdums.
it kā milzīgi viļņi jūrā, bet bez vēja.
vai tieši otrādāk, pārpasaulīgs vējš , kas tikai slīpē ūdens virsmu.

pieskāriens.
skatiens.
skūpsts.
glāsts.
otas triepiens.
ģitāras nots.
aktiera netīšu ievērots skatītāja smaids.
asaras.
kliedziens.
un atkal skūpsts.


*Ai, Laimai ir jāiet gulēt :D

iedvesma piedur.

atradu klejojot pa globālo tīmekli, domāju ir vērts šeit iemest, piedodiet, ka angliski.

secondhand inspiration.

by =Corina90

i am more than a girl with dirty hair and burned fingertips.

i am more than the insecurities that pile up and fog my mirror, and more than the cowardice i write about so lovingly on my fractured clavicle. i am not just this freckled skin and i am not these cramping feet that twitch under mahogany desks. i am not the girl that sits in the corner and allows the world to draw a box around me, and i am not the girl to sit and allow the world to thieve my words and plant them in their own private gardens.

i have my poems in a headlock and i am holding them under water until they breathe inspiration again. i am chasing down shadows and demanding they give me my words back, demanding that they spit up what they've stolen from my ribcage as i slumber. i am not the world, but the world is me and i will not sit in quiet as it plunders the dream box at the back of my skull.

you see, these syllables that craft my spine and run through the unseen blue of my veins are not the same when they trip secondhand from your lips. the stolen ideas run red from the mouth of a thief and the counterfeit can be seen from those who cast their eyes on the makeshift tent you hoisted on raided land. you are writing your tragedy with the flaxen hair that falls over my shoulders, and you are spilling your soul in the colors of my voice. you are slipping into my skin when i'm caught unaware and trying it on for size, admiring the flaws in the mirror and imagining up ways to make the nuances yours.

it's a tragic unfolding of events and a sorrowful end, but the graves that you are building around the magnetic core of your life are pilfered and swiped from the graveyard of mine. i am standing on my back porch and watching the ground i have so lovingly planted ripped up; i am watching my windows broken and my front door hanging from the hinges. i am holding my elbows as my home groans and collapses, and though i am splintered, i shed only a tear.

you see, i can build another home and i can plant another garden. i do not have a finite supply of stolen emotions, but an endless fountain of fresh inspiration. so, i will sit in the middle of untouched meadows and i will run the soil through my hands. i will know in the my heart of hearts and my darkest thoughts that i will turn this virgin land into rich and fertile ground. i will plant my stories into the meadow's breast and watch as they flourish. i will breathe life into a new home and stand.

and when you again see fit to steal and claim this as yours, i will simply move on.
i will continue to move and create and pity those who simply imitate.

Laikam izsaka visu, ko vēlos jums šodien teikt.

līnija.

es cenšos noiet pa balto līniju, ko krāsotāji uz iela uzgleznoja jau sen pirms manas dzimšanas.

gribās ar nagiem kasīt to nost, spļaut un notīrīt, nenāk.

es cenšos noiet pa šo līniju kamēr apkārt koki vīst,jo līnija uz to saknēm.

visi iet, visiem jāiet, rātni ejot līnija plašāka un siltāka, cenšoties nokāpt, sašaurinās.



un tad daži nokāpj, aizskrien prom mēli parādījuši, izlaužas no ķēpīgās ,baltās krāsas...
to dvēseles tam piemērotas un mērķis piepildīts, tie laimi smeļ aiz ķēpas kārtas...
es lecu un kāpju atpakaļ, lecu un kāpju atpakaļ, nav tiltu, kas savienotu šīs divas pasaules.. ir kritiens, kurš reiz var būt neatgriezenisks..

kur šobrīd esi Tu?