es cenšos noiet pa balto līniju, ko krāsotāji uz iela uzgleznoja jau sen pirms manas dzimšanas.
gribās ar nagiem kasīt to nost, spļaut un notīrīt, nenāk.
es cenšos noiet pa šo līniju kamēr apkārt koki vīst,jo līnija uz to saknēm.
visi iet, visiem jāiet, rātni ejot līnija plašāka un siltāka, cenšoties nokāpt, sašaurinās.
un tad daži nokāpj, aizskrien prom mēli parādījuši, izlaužas no ķēpīgās ,baltās krāsas...
to dvēseles tam piemērotas un mērķis piepildīts, tie laimi smeļ aiz ķēpas kārtas...
es lecu un kāpju atpakaļ, lecu un kāpju atpakaļ, nav tiltu, kas savienotu šīs divas pasaules.. ir kritiens, kurš reiz var būt neatgriezenisks..
kur šobrīd esi Tu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru