pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

it kā milzīgi viļņi jūrā, bet bez vēja.


Kā man patīk tā kaislību garša, kas parādās gaisā, tas spēks, kas viņā plosās.
tā sajūta, ka pat viņa spēj nogalināt, tā valdzina.

ko gan izsaka vārds- kaisle, tas varbūt kaut kas viss dziļāk primitīvais, kā arī dvēseles augstākais dzinulis.


fiziskā un garīgā plāna apvienojums.
es negribu runāt par to kā kaut ko pārejošu, jo mirklis tomēr ir mūžīgs.

tās pamatā ir gandrīz viss, kas mums apkārt, māksla, zinātne..paši mēs.


es pilnīgi jūtu kā manī virmo šīs divas dabas, uz pasauli raudzīties caur kaislību un spontanitāti, pilnīgu jūtu prizmu.
un miers, absolūta harmonijas, klusums, plūdums.
it kā milzīgi viļņi jūrā, bet bez vēja.
vai tieši otrādāk, pārpasaulīgs vējš , kas tikai slīpē ūdens virsmu.




pieskāriens.
skatiens.
skūpsts.
glāsts.
otas triepiens.
ģitāras nots.
aktiera netīšu ievērots skatītāja smaids.
asaras.
kliedziens.
un atkal skūpsts.


*Ai, Laimai ir jāiet gulēt :D



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru