Kāpēc?
Kā hroniska slimība. Nē, neviens nekļūst mazāk laimīgs, vienkārši, vienmēr liekas, ka daba skrāpē pret tāfeli ar saviem nagiem un bungādiņām plīstot krīt koku lapas.
Man patīk rudens lapas, man patīk, ka laternu gaisma tajās atspīd, kad naktī ej uz mājām,bet kāpēc kāda cikla beigām jābūt tik sāpīgām?
Mēs baidāmies pazust gaidāmajā aukstumā?
Baidos, ka viss reiz beigsies?
Kāpēc man ir jāgrib vēl? Kāpēc cilvēkiem nekad nav labi?
sajutos slima.
***
ja būtu kaķis, es viņu glaudītu.
Man ir tieši tas pats. Rudens, kamēr kokiem nokrīt lapas, un sniegs vēl izdomājis apsegt visu pelēcīgo, tas laiks ir ļoti skumjš. Parasti prātā nāk dažās bēdīgas domas, šis ir laiks noskaidrot visu, parasti es tā daru. Sēžu, dzeru tēuu, domāju un raudu,hii.
AtbildētDzēstEs te nemaz neko nebūtu rakstījusi, bet tev tur maliņa ir tik superīgas dziesmas. Es biju tavs bloga apmeklētājs visu vakaru^^