sestdiena, 2010. gada 20. novembris

stradivārius.
















Cik patīkami ir klausīties http://stereomood.com/mood/beautiful
, lēnām malkot kafiju, jau aukstu, bet tomēr garšīgu, aizdedzināt svecītes , tepat uz datorgalda, vērot kā ēnu spēles maina pasauli... un kā mainies tu pati.
iebļauties iekšēji [STOP], vai [PAUSE] un pavērot kā pasaule mainās tev apkārt, principā nav nekā interesantāka kā te un tagad, tā ir viss skaistākā filma un stāsts, mirklis taču ir mūžība!

Mēs jau paši pārvaldam laiku un telpu, kurā dzīvojam, nav jēgas kā muļkiem pukoties, ka nespējam pārvērst šo mirkli mūžībā, spējam, bet pārak par to daudz domājam..

Laiks jau ir cilvēku radīts, bet ja mēs to esam radījuši, tad arī varam darīt,ko vēlamies, stiept, staipī, kā arī locīt...
pavadīt visu mūžu bērnībā un jaunību jau vecumdienās, par to gan reizēm aizmirstam...

***
mmm, kā siltu šokolādi laizīt no lūpām, tā ir domāt par sev mīļo, tik palielinot to skaitlī, ko nemāku nosaukt..

pasmaidīt? droši!


savā ziņā jūtos tā it kā ietu pa pasauli ar milzīgu ledeni rokās un līksmi to laizītu, tad priekšā peļķe, tad kāds to atņem, tad pasaule kļūst pelēka un cilvēki asi, bet ledene tik un tā ir koša un salda, galvenais neaizmirst par to :)


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru