otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

tagad. par visu..

hah, es esmu brīva.
tādā ziņā, ka es esmu brīva savās domās...
nesen pavērojot cilvēkus sapratu, ka "it īpaši" manā vecumā viņi sevi slēpj, slēpj savas emocijas un domas, jo baidās, ka citi tās nepieņems, kā arī vairākums gadījumu notiek.. (labi, tas nebija nekas jauns), bet tas,ko es sapratu ir, ka pakļaušanās noteiktas sabiedrības rāmjiem man neko nedod. laimīga es arī jutīšos tikai, tad, kad būšu es pati!
un es esmu.









šis laiks ir sasodīti piesātināts, dabā jau notiek sprādziens, skola jāpabeidz piedienīgi, es jūtu, ka dažādu cilvēku cerības tiek liktas uz mani.
vienīgais bērns, galu galā... nez kā būtu, ja es uzspļautu visam, darītu tikai to, ko liek mana sirds..?
a vot reizēm domāju, kas tad īsti ir pareizi- rīkoties sabiedrības labā, vai tomēr savā?

un, ja cilvēka lielākais uzdevums ir nevis būt ierakstītam vēstures grāmatās, bet no sākuma tikt galā pašam ar sevi? Attīstīties sevī?
kā mēs varam attīstīties uz āru, ja iekšā degradējamies? bet labi, nedaudz aizslīdēju.. piedodiet, vai piedod, nezinu, vai kāds šo maz lasa :)


Pēdējo reiz, kad biju pasaku mājā "Undīne" likās, ka mēs visi esam miera ostā, starp mākslu.. likās, ka dvēsele dažādības pēc elpoja, brīnišķīga sajūta, sen nebijusi.
mākslinieki ir cilvēki, kas redz, cilvēki, kas redz pasauli caur krāsām, sajūtām, caur skaistajiem pasaules impulsiem.
cik ļoti pasaule ir mainījusies, tik sasodīti skumji..


un jūra, es pat nespēju izteikt tās sajūtas, ko viņa manī rada.
lūk pie viņas apstājas laiks, tur daba vēl eksistē..
nez, pilnīgi uz viņu gribas lūkoties kā uz senu draugu, nē, drīzāk paziņu, līdz galam neiepazītu, bet ārkārtīgi senu, un šķiet kādā citā laikā, varbūt, ar viņu daudz skaistu brīžu pavadīts...:)


jūtos mazliet laimīgi pacilāta, lai gan iespējams šobrīd man pat tādai nevajadzētu būt.
pusi brīvlaika, man likās, ka podā nolaidīšu savu galvu, vai aprakšu sevi dzīvu..


neesmu es nekāda super blogere, nerakstu pa konkrētu tēmu,regulāri un arī iespējami baudāmi vai taml, bet kkas man šajā visā pasākumā patīk...


Ziniet manī sāk spīdēt saule.
nē, drīzāk varētu teikt "tur aiz mākoņiem ir saule", jo manas debesis vēl nav skaidras, jo tādas tās būs tikai jūnija vidū, bet vienalga es izbaudu.
un baudiet arī jūs :D


Lai skan: Imants Daksis- Gaismas dievs.





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru