trešdiena, 2010. gada 17. marts

viss.


man pietiek tik ar pašiem pirkstu galiem aizskart tavu seju, pacelt kreiso lūpu kaktiņu, ievilkt elpu, satraukti pamirkšķināt... just, ka zem kājām nekā nav.
gaidot tavu izelpu, lai pati izelpotu.
un roku nav, nav ne lūpu, ne acu, vai kāju.
ir kas stipri lielāks par to visu.
jo tur ,kur mēs stāvējām, mūsu jau sen vairs nav.


un es ļoti ceru, ka mēs neatgriezīsimies, nekad..
es izelpoju.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru