trešdiena, 2010. gada 24. februāris

Holokausts


Pacēlu nu smago tēmu, bet šodien šķiet gandrīz likās, ka sākšu raudāt un vemt reizē aiz tā cik slima var būt cilvēku rase, aprobežota un pretīga!
Nācās lasīt vienu vēsturisko avotu par kādu ebreju un viņa slimo dēlu, neskaitāmos spīdzināšanas veidus, to kā mēdza sterilizēt sievietes , izturējās pret parastiem cilvēkiem, bērniem un sievietēm zemāk kā lopiem, mērdēja, sita, pazemoja ne par ko..
Lika nēsāt piešūtu Dāvida zvaigzni, gan uz krūtīm, gan muguras, lai jau pa gabalu viņus pamanītu un... pat pa ietvi, parkiem, vai braukt ar sabiedrisko transportu neļāva...
Nerunāsim par geto notikumiem, un te pat Rīgā..
Visiem zināmi notikumi,jā, bet mēs jau nelabojamies... Žīdi, žīdi.. viņi ir augstāki par mums visiem, jo savu ticību saglabāja, pat pēc tā, ka lielākā daļa tika nogalināti.. nēsāja savu Dāvida zvaigzni ar lepnumu un nepadevās.
ai,cik gan bezjēdzīgi man to tagad rakstīt..
bet es vēlējos..

2 komentāri:

  1. mjām nožēlojamā sabiedrības aprobežotība.
    būtībā holokausta pamatā bija tikai un vienīgi lielumliela nezināšana,(sabiedrības mazizglītotība,kas gan pirms cik tur gadiem vēl bij saprotama lieta), lētticība (un līdz ar to - tici visam ko saka mācītājs, tici visam ko saka kāds kurš izliekas zinam pareizāk - kaut vai viņam ir emo frizūra)un un un pats nožolojamākais - skaudība..
    jā, tieši tā - skaudība.
    skaudība,kas nu jau velkas līdzi mūsdienās. jo viņi IR gudri, viņi māk apieties ar naudu, atšķirībā kaut vai no mūsu pašu valdības! iedomājies kāda būtu šodiena Latvijā,ja kaut viens no ministriem būtu bijis "žīds"?
    citādāka, sassodīts. un minot vārdu "žīds" par attaisnojumu vairs tiešām vairs nekalpo attaisnojums - mazizglītotība. skaudība, aprobežotība, sasssodīts.
    piekrītu, pretīgi!!!!
    tajā Dailes projektā biju kopā ar laikam 5 ebreju jauniešiem. tādi paši cilvēki. :) un pat vēl sirsnīgāki!

    AtbildētDzēst
  2. tieši tā!
    protams, kas bijis- bijis, bet nu gribas kraut kādam, kas vēl mūsdienās par viņiem kko saka, tāda sajūta, ka mēs ne no kā nemācamies..
    Viņi ir tik tiešām apbrīnas vērti, nevis nogalināmi vai apsmejami.. Šķiet mūžīgi mēs noliegsim to , kas mums lielas nesaprotams, sekosim baram.. pats galvenais iznīcinam paši sevi..

    Tauta, kas pārcietusi ko tādu un vēl izdzīvojusi ir ārkārtīgi spēcīga..

    Man vectēva māte bij ebrejiete, vectēvu gandrīz arestēja..

    Nemaz nezināju, ka Mežaparkā bija viena no viņu nometnēm, kur arī lielākā daļa tika nošauti vai vnk nomiruši aiz bada
    ...

    Mums nevajadzētu iestigt vēsturē, bet nedrīkstam izlikties, ka tas nav noticis..

    AtbildētDzēst