svētdiena, 2010. gada 21. februāris

Ubagošana

Vakar ar draudzeni sēdēju Mc. Donaldā un pie mums pienāca kurlmēms puisis ar lapiņu, kur bija paskaidrots viņa statuss un tas, ka , lai mēs viņam noziedojam tik daudz naudas cik ļauj mūsu sirdsapsziņa un par to mums viņš iedos lapiņu ar zīmju valodas ābeci.
Izvilku no maka gandrīz pirmo, kas pagadās, tāpat arī draudzene un viņš pateikdamies un atstādams lapiņas devās tālak.
Pectam gan bij dīvaina sajūta, jo lapiņa ,ko viņš deva bija latviski, bez krievu tulkojuma un bija skaidri redzams, ka viņš zin mūsu tautību.. Sadzirdēja? Ha.
Protams, to var izskaidrot visādi, bet palika tik pretīgi iedomājoties, ka kāds ubago naudu izliekoties par kurlmēmu, pretīgi!
Vienalga iedoto naudu nenožēloju, tagad varēšu šo to pateikt zīmju valodā, ko jau sen esmu vēlējusies izdarīt...

Sasodītais izmisums, ka tagad valda uz Rīgas ielām, ne jau skaļi un izteikti, bet nāvīgi klusi.
Protams ir jau bijuši gadi, kad cilvēkiem nav ko ēst, bet vai vēderu kurkstoņu vajadzētu dzirdēt uz Rīgas un latvijas ielām. Sāk skanēt Pink dziemsma Dear Mr. President, bet diemžēl mūsu Valdiņam tur teikšanas nav..
Citi pieņemas svarā, kamēr citi nevar aizmigt ar tukšiem vēderiem... Tagad jau normāli.
Laikam jau vienmēr bijis normāli, bet šķiet tagad "Viss normālāk", jā.

Esmu laimīga, ka varu novērtēt savu jumtu virs galvas, vismaz reizēm!

2 komentāri: