sestdiena, 2010. gada 27. februāris

Nu kur tu paliki?



Heh, atceros sevi, kad biju maziņa.
Varēju vien lūkojoties attēlā no bilžu grāmatas iegrimt citā pasaulē, dažnedažādu tēlu, notikumu pasaulē.. un iegrimt viņā tiešām ilgi, barojoties no tās.
Un tad atkal dzīvot tālāk.
Cik es esmu priecīga, ka man bērnībā lasija priekšā pasakas!
Es zinu, ka ir vecāki, kas to nedara- tas zināmā mērā ir noziegums!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru