..tas tik sasodīti ātri skrien.
es joprojām nesaprotu kā cilvēks/cilvēki , kas pirms gada varbūt ir bijuši man neatņemama dzīves sastāvdaļa tādi vairs nav.
lai cik ļoti mani nagi lūztu, kamēr ķeros pie vecām atmiņu paliekām, es tās realitātē atpakaļ vairs neatsaukšu...
tādos momentos pārskrien mazas, visai dzēlīgas skumjas...
Greizsirdība ir bailes, ka otrs būs laimīgs bez tevis.
bet labi, ka šādas domas uznāk tik ik pa laikam :)
P.S
tik patīkami, ka sāku just sauli uz savas ādas, pati nebiju pamanijusi, cik tas ir patīkami... D vitamīn, es jau nāku!
:)
P.S.S
No šī brīža es apbedīju pagājušo gadu, un visp visus aizgājušos gadus un apsolos (pamēģināt) dzīvot šim mirklim (vismaz nedaudz) vairāk kā iepriekš!
Un kad es ieraudzīšu savu pagātni es tai uzsmaidīšu! :p
..jo viņa mani padarija labāku!
ak kā es ceru, ka nesadedzināsi pilnīgi visu un visus.
AtbildētDzēstmanuprāt, māksla dzīvot - paņemt to labo no pagātnes (kas patiesībā ir viss, arī sliktais, jo kā jau tu teici - tas padara labāku, jebkurā gadījumā stiprāku), novērtēt atmiņas un pieredzi, bet dzīvot šodienā, šajā brīdī, apzināties nākotnes sapņus un atkal - izdzīvot mirkli.
novēlu harmoniju, dārgā. (:
Nesadedzināšu, pat gribot nevarētu, jā... cik dīvaini, ka līdz harmonijai ceļš nemaz nav tik mierīgs..
AtbildētDzēstbet tas viss ir mūsu spēkos! :)