Slēpjas maigas piparmētras.

Tu liec man sajust to
Ka zem manas ādas nav tikai asinis sārtas
Ka zem manu atmiņu rētu kārtas,
Slēpjas maigas piparmētras.

Kur likās aug tikai nātres,
Un apvijušās vienas vienīgas drātes
Tu novilki savas drānas
Un atdevi lai tās saplosa vārnas

Nav vairs slimās cerības kārnās,
Kas uz manas ielas ganās
Ir iezagušās piparmētras
Manas dvēseles aulās.

Kāds mazs zēns
Uzlūkoja zvaigzni
Un sāka raudāt.
Un
Zvaigzne vaicāja
Puisīt Kāpēc tu raudi?
Un zēns teica
Tu esi tik tālu
Es nekad nespēšu
Tev pieskarties.
Un Zvaigzne sacīja
Puisīt
Ja es jau nebūtu
Tavā sirdī
Tu nemaz nespētu
Mani saskatīt.
/Dž. Magliola/

Paldies, ka man ir iespēja redzēt!

***

principā pēc Onkoloģijas centra apmeklējuma...es sapratu,ka laikam tomēr pateikt paldies un apzināties, cik tomēr ir paveicies,ja Tev un Taviem tuvajiem viss kārtībā ir tiešām daudz.
tā ir paradīze, mani draugi, savā ziņā.