sestdiena, 2010. gada 25. septembris

Prožektoru gaismas man ir iemācījušas slēpties, tās ir parādījušas, kur būvēt sienas. Katram dvēselē ir pīķis un vairogs, kas norāda robežu, ciktāl citi drīkst tuvoties.

Kultūras cilvēkam, kam vārds sāp vairāk nekā sitiens, taču vieglāk paciest, ja izdauza viņa logus, nekā ja iebrūk viņa garīgajā pasaulē./Fricis Bārda/

Es esmu bagāts – man pieder viss, kas ar mani ir noticis!

Jo vairāk mēs steidzamies, jo mazāk mums laika. Kā diriģējot simfoniju, – vissvarīgākais ieturēt pareizo tempu, tā tas arī katra cilvēka dzīvē. Ir arī jāiemācās – un man pašai tas bijis visgrūtāk – pacietīgi gaidīt./Zenta Mauriņa/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru