atmiņas.

Kurni tur, lai par tevi atkal aizmirstu,lūdzu.

es domāju,ka man vienalga,ka esmu aizmirsusi,ka bijušais vairs nav nozīmīgs..

bet atliek vien notikt mazai plūsmiņai, mazam taureņa spārna pieskārienam, lai tagadne būtu pagātne un pagātne-tagadne.

It kā nebūtu pagājuši gadi, it kā laika nebūtu.

Tu esi atgriezies-manu atmiņu vergs.

kurni,kur vienmēr.

vēderā un starp ribām

netaisnība un skumjas

cik atmiņas gan var būt dumjas.

par spīti tam,ka tās nemainās, mainos es..un man gribās to pierādīt,

lai atmiņas mani neatpazīst..

ar atmiņām vispār interesanti.

tas ir kaut kas brīnišķīgs, kaut kas veldzējošs, kaut kas,kas ir tikai Tev.

tavs kodekss, tava unikālā pieredze un redzējums.

kas tāds kas savā ziņā mainījis visu.

un es pateicos par tām, kas man dotas.

bet

noslēpjot tās pārāk dziļi, piedzīvojot to atkal augšāmcelšanos

tas viss liekas daudz neticamāks..

kā ļauni meli,kas uzglūn...

es saku -paldies, paldies visam!

bet kurnēt gribas līdz kaulam...