man ir auksti.

kāju pirksti salst,

tie nekur nevar bez manis aizskriet,

žēl gan.

***

trīcošs lūpu kaktiņš

ik vakarā,kad smaidi

kad knapi rokas valdam

un mīļas frāzes svaidam

*

tas pasaka daudz vairāk, kā

mokpilns vārdu slaktiņš..

***

marmora krellītes viņas kaklā

visu mūžu tās meitenes smacē

smagas un bālas, tās guļ divas kārtas

bet visiem tās patīk, vienalga cik

zila ir āda zem to varas

cik elpa smaga un stāja vāja

marmora krellītes viņas kaklā

padara skaistāku citu skatā

bezvērtīgas sāpes jums jāliek malā

metiet tās krellītes sārtā

ir dažas,kas mēģina,neliek jau startā

visu mūžu citas tās zākā

kaut pašas saprot,ka marmora

krellītes kaklā

padara skaistumu rētā.

***

atradu savu 2006.gada dienasgrāmatu, laikam to varētu nosaukt par vienu no līdz šim interesantākajiem un manas personības veidošākajiem periodiem,nepilnu 4 mēnešu laikā man mainījas rokraksts radikāli..tad bija viss vairāk -Kāpēc? un viss vairāk- Tieši tāpēc!tad es sapratu,ko nozīmē-sāpēt un,ko mīlēt (jā, tad es sapratu sajūtas,atdot savu dzīvību cita labā nozīmi). Laikam 12.gados daudz,ko sagremot.
dienasgrāmata pilna ar dažādiem dzejoļiem, iedvesmas pilns laiks, tad sapratu,ko nozīmē apzināti ielikt emociju izpausmē.. vismaz aptuveni.
interesanti ir lasīt savas tā laika fantāzijas, par mīlestību, par ciešanām un dzīvi... Šķiet daļēji dzīvoju fantāzijas pasaulē,lai norobežotos no realitātes..laikam tagadne, tad liktos tikai muļķīgs sapnis..

***

Pēdējās dienās cilvēki atgādina par pagātni un mudina par nākotni,

tādā veidā vēlos saprast,kas par radījumu esmu tagad..

.tas viss vaine? vienā.