Liekas, ka elpoju stikla lauskas.
kaut kas nav, vai es patiesi esmu aizgājusi pa nepareizu ceļu? Jau?
Es nesaprotu.
Ir dienas, kad liekas, -ik soli Tev saule skūpsta pēdas, lai cik tumša būtu diena.
Un nedomājiet, siltums manī vienmēr būs un nelaimīga es ne būt neesmu.
Ik katrs mēs izskrienam dzīvē jau ar iepriekš iedotu ceļu, no kura takas ved vairāk ka domājams, kam līdzīgu blakus ir daudz.. Bet ir tas viens, tas uz kura sirds saaug ar apkārtējo, kur nevajag karti,lai ietu, jo,kad esi uz tā... tu zini visu.
Es apzinos sevi un zemi, es apzinos to, ko iespējams spētu.. un svarīgi ir tas,kurp eju.
Es zinu un redzu daudz labu ceļu, brīnišķīgu un skaistu, bet es nesperu soli.
Stāvu nobijusies un apjukusi, stāvu..
Stāvu nobijusies un apjukusi, stāvu..
Šeit ir labi, te putni čivina un vēl saule uz pakauša spīd... Bet tā nevar mūžīgi.
Palīdzi?
Palīdzi?
***
iz Valentīndienas.
iz Valentīndienas.
Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu.
***
Un, ko TU domā par savu ceļu, par ceļu kā tādu, ko TU domā par mīlestības cenu un ŠO dienu??
Neesi kautrīgs, pasaki savas domas!
Šī diena .. protams, ir jauki, bet, manuprāt, tādai mīlestības dienai jābūt kaut kad vasarā. Kad nav -25 aiz loga. Neteikšu standarta tekstus par to, ka svētki ir komerciāli, jo sava burvība tiem ir. Tikai ne tiem, kas ir vientuļi, protams. Un, kaut gan šodien esmu vientuļo kategorijā, slikti nejūtos. Jauki redzēt tik daudz puišu ar puķēm un smaidīgas meitenes.
AtbildētDzēstPar manu ceļu .. Vai, kā es maldos. Un, manuprāt, tas visnepareizākais ceļš ir tas vispatiesākais. Bet es to izbaudu. Tādā mazohistiskā veidā, haha. It makes us who we are.
Par mīlestības cenu .. Es īsti neticu patiesai mīlestībai in general. Nē, ticu. Bet negadās bieži redzēt, īpaši jauniešu starpā. Tikai tīra salkanība un iekāre un iemīlēšanās .. nevis mīlestība. Kaut kādā veidā esmu ļoti droša, ka pati spēju mīlēt, tā, no sirds. Kaut arī neesmu mīlējusi, tikai iemīlējusies.
Cilvēki neprot mīlēt vairāk. Pārāk daudz spraigās pasaules, dzīves mums visapkārt, iespēju, izvēles, šaubu, melu, kļūdu .. Cilvēki kļūst pārāk izvēlīgi. Tomēr ne visi.
Daži .. tādi, kā Tu, es .. mēs varam mīlēt un mēs mīlam. Un tādas mīlestības cena ir liela - mēs atdodam sevi visu, kad mīlam. Tā arī ir tā cena, tas risks, spēja pārvarēt bailes un rīkoties, atdot, uzticēties, uzticēt sevi un visu, kas gadu gaidā krāts un veidots.
Un, ja kaut kas neizdodas, zaudēts tiek viss. Bet tas mūs nekad nav atturējis, ne? :)
(random talking, bail pārlasīt, ko sarakstīju)
Nav varējis un neatturēs ,jo pati spraigākā spēle ir spēle uz kuras likts ir viss.
AtbildētDzēstprotams, negribētos salīdzināt mīlestību ar spēli.
un kurš gan negrib būt uzvarētājs?
cilvēki ir kļuvusi lielāki aprēķinātāji, noliek kā prioritāti naudu un aizmirst par dvēseles barību.
es mīlēšu un iespējams kritīšu, bet tikai tā es izjutīšu ,ko nozīmē pa īstam dzīvot :)
uz zemes likmes ir augstas, bet balvas-neatkārtojamas.